Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir viena no pasaulē populārākajām un visvairāk zinātniski pētītajām psihoterapijas metodēm. Tās pamatā ir stingrs un praktisks pieņēmums: mūsu domas, emocijas un uzvedība nav atsevišķi procesi, bet gan savstarpēji cieši saistīti un ietekmējoši elementi. KBT palīdz cilvēkiem nevis mainīt nepatīkamās situācijas, bet gan to, kā mēs šīs situācijas interpretējam un kā uz tām reaģējam, mērķtiecīgi mainot disfunkcionālus domāšanas modeļus un uzvedības paradumus, kas uztur emocionālās grūtības.
Teorētiskās Saknes un Pamatprincipi
KBT kā modelis radās, apvienojot Biheiviorālās terapijas (uzsvars uz uzvedības mācīšanos) un Kognitīvās terapijas (uzsvars uz domu nozīmi) sasniegumus. 20. gadsimta 60. gados psihiatrs Ārons Beks ieviesa domu, ka depresijas un trauksmes pamatā bieži vien ir tā sauktās automātiskās negatīvās domas — ātri, neapzināti spriedumi, kas, lai gan nav pārbaudīti, šķiet pilnīgi patiesi. KBT māca, ka emocionālo reakciju tiešais iemesls nav pats notikums (piemēram, kolēģis, kurš nepasaka labdien), bet gan mūsu interpretācija par šo notikumu (“Esmu nepopulārs”, “Es noteikti viņam nepatīku”). Terapija fokusējas uz šī cēloņsakarības loka izmaiņām.
KBT Praksē: Mērķtiecīga un Strukturēta Darbība
Atšķirībā no terapijas veidiem, kas var ilgt gadiem, KBT parasti ir strukturēta, uz mērķiem orientēta un relatīvi īslaicīga. Terapeits darbojas kā aktīvs treneris un sadarbības partneris, un abas puses strādā kā komanda, lai risinātu konkrēti definētas problēmas.
Sākotnējā fāzē klients mācās atpazīt savas automātiskās domas un kognitīvās kļūdas — neprecīzus vai neloģiskus domāšanas veidus, piemēram, pārspīlēšanu, melnbalto domāšanu vai pārmērīgu vispārināšanu. Kad šīs disfunkcionālās domas ir identificētas, sākas kognitīvā pārorientēšana. Šajā procesā ar Sokrata dialoga palīdzību tās tiek rūpīgi izaicinātas: terapeits uzdod jautājumus, kas liek klientam kritiski izvērtēt savu negatīvo pārliecību pamatojumu. Tiek meklēti pierādījumi, kas atbalsta domu, un pierādījumi, kas to apgāž, tādējādi panākot līdzsvarotāku un reālistiskāku skatījumu uz situāciju.
Paralēli kognitīvajam darbam notiek arī biheiviorālā iejaukšanās. Lai gan domas mainīt ir svarīgi, lai gūtu ilgstošus panākumus, ir jāmaina arī uzvedība. Bieži vien tiek izmantoti uzvedības eksperimenti, kuros klients apzināti un kontrolēti testē savu baiļu pamatotību reālā dzīvē. Piemēram, cilvēks ar sociālo trauksmi var mēģināt uzsākt īsu sarunu ar svešinieku, lai pārbaudītu, vai viņa automātiskā doma (“Mani noteikti atraidīs”) ir patiesa. Šāda veida darbības pakāpeniski atceļ iemācītās bailes. Fobiju un trauksmes gadījumos tiek izmantota iedarbības terapija (Exposure Therapy), kas ietver pakāpenisku saskarsmi ar trauksmi izraisošo stimulu, lai mazinātu tā spēku.
Efektivitāte un Pielietojums
KBT ir plaši pazīstama ar savu augsto efektivitāti, kas ir zinātniski pierādīta daudzu psiholoģisko traucējumu ārstēšanā. Tā ir pirmās izvēles terapija tādām problēmām kā depresija, visdažādākie trauksmes traucējumi (panikas lēkmes, fobijas, ģeneralizēta trauksme), obsesīvi-kompulsīvie traucējumi (OKT), ēšanas traucējumi un hroniskas sāpes. Terapijas spēks slēpjas tās praktiskumā: tā ne tikai sniedz ieskatu problēmas cēloņos, bet, galvenais, sniedz klientam konkrētus rīkus un paņēmienus, ko izmantot ikdienas dzīvē un pēc terapijas beigām. Tādējādi KBT mērķis ir padarīt klientu par savu terapeitu, dodot viņam spēju pašam pārvaldīt savu psiholoģisko veselību.
Calling ..... 